Internets un interneta pakalpojumi, kā arī citi jaunumi...
Kā jau minēju iepriekšējā rakstā interneta pakalpojumu sniedzējs ir organizācija, kas nodrošina citām organizācijām un individuālajiem lietotājiem piekļūšanu internetam un citiem ar to saistītiem pakalpojumu veidiem, piemēram, klienta mājaslapu un pastkastīšu izveidi, interneta adreses piešķiršanu u. c.
Interneta pakalpojumu sniedzējam pieder aparatūra un telekomunikāciju līnijas, kas nepieciešamas, lai sniegtu piekļuvi internetam noteikta ģeogrāfiskā reģiona robežās. Lielākajiem Interneta pakalpojumu sniedzējiem ir savas ātrās izdalītās līnijas, un tie ir mazāk atkarīgi no telekomunikāciju īpašniekiem, tādējādi spēj labāk apkalpot savus klientus.
Izvēloties interneta kompāniju, jāņem vērā starptautiskā pieslēguma kvalitāte un interneta pieslēguma ierīkošanas un lietošanas izmaksas.
Pēdējā laikā arī Latvijā internets kļūst par ikdienu. Visām sevi cienošām organizācijām ir interneta pieslēgums, savas tīmekļa lappuses vai blogs, twitter akaunts un tamlīdzīgi ieroči.
Optiskais internets nodrošina ievērojami ātrāku piekļuvi filmām, mūzikai un lielu failu ielādei pāris sekundēs. Jūs iegūsiet interneta ātrumu no 20 līdz pat 100 Mbit/s, kas ir ātrākais interneta pieslēgums Latvijā un viens no ātrākajiem interneta pieslēgumiem pasaulē.
Esmu izmēģinājis daudzus interneta pieslēgumus, bet tomēr palieku pie pārbaudītām vērtībām.
Optiskais internets ir jaunums un uz doto brīdi tiek aktīvi strādāts pie tā, lai tas būtu pieejams visā Rīgā un jau drīzumā arī visā Latvijā.
2009.10.26. 13:46 - Artūrs (Optiskais) - Atsauces (0) - Komentāri (3)
Interneta daudzveidība ietver arī dažādus citus pakalpojumus, piemēram:
- baltās lapas (white pages) sniedz informāciju par atsevišķiem cilvēkiem un viņu elektroniskā pasta adresēm;
- EHAT nodrošina vienlaicīgu sarunu starp vairākiem interneta lietotājiem;
- WHOIS ir datu bāze, kura ļauj uzzināt informāciju par katru internetā reģistrētu domēnu un lietotāju;
- WAIS ir informācijas meklēšanas sistēma, kura meklē interneta arhīvos rakstus, balstoties uz to saturu (pēc lietotāja norādītajiem vārdiem vai vārdu kopām).
WWW savas uzskatāmības un ērtuma dēļ ir kļuvis par galveno internetā izmantoto servisa veidu.
Interneta Pieslēguma veidi
Lai varētu pieslēgties internetam, nepieciešams izvēlēties pieslēgšanās veidu un interneta pakalpojumu sniedzēju.
interneta pieslēgumus var iedalīt divos interneta pieslēgumos un tie ir Īslaicīgs Interneta pieslēgums un Pastāvīgs Interneta pieslēgum.
Interneta pakalpojumu sniedzējs(saīsinājumā - ISP) ir organizācija, kas nodrošina citām organizācijām un individuālajiem lietotājiem piekļūšanu internetam un citiem ar to saistītiem pakalpojumu veidiem, piemēram, klienta mājaslapu un pastkastīšu izveidi, interneta adreses piešķiršanu, ātru un kvalitatīvu interneta pieslēgumu!
2009.10.26. 12:50 - Artūrs (Optiskais) - Atsauces (0) - Komentāri (3)
Interneta straujo izaugsmi un popularitāti ir veicinājusi šā tīkla uzbūves koncepcija, kas ļauj sevī viegli integrēt citus tīklus, kā arī ērti izmantojams tīkla pakalpojumu klāsts, kurš nepārtraukti tiek papildināts.
internets ir lieliska, turklāt samērā viegli pieejama informācijas krātuve, kur var atrast informāciju par visām cilvēka dzīves sfērām. Jebkurā pasaules valstī jebkuras valsts avīžu un žurnālu numurus, kuri ievietoti internetā, var lasīt to iznākšanas dienā. Tīklā var atrast vairumtirgotājus, kuru cenas ir mazākās, sameklēt darījumu partnerus, sponsorus vai vienkārši draugus no jebkuras vietas pasaulē. Interneta tīklā var uzzināt visu par NBA vai NHL, par savu iemīļoto filmu, rokgrupu vai sportu, ieskatīties fotogrāfiju galerijā, klausīties dziesmu ierakstus utt. Internets ir arī lēts alternatīvs komunikāciju līdzeklis. Sarunāties, apmainīties ar vēstulēm, nosūtīt dokumentus, attēlus, programmas uz jebkuru pasaules vietu var dažās minūtēs. Internets nodrošina arī telefona sakarus, dod iespēju zvanīt un sarunāties ar cilvēkiem ārzemēs, nemaksājot par tālsarunām, kā arī izmantot videotelefona sakarus visā pasaulē.
Interneta pieslēgums fiziski sastāv no:
- lietotāja personālajiem datoriem ar interneta pārlūkprogrammām, kurus dēvē par klientiem (client);
- savienojumiem (connection) ar interneta pakalpojumu sniedzējiem IPS (Internet Service Provider);
- speciāliem datoriem – resursdatoriem jeb serveriem, kuros glabājas informācija;
- maršrutētājiem (routers) un komutatoriem (switches), kas virza informācijas plūsmu.
Vārtejas (gateway) serveris nodrošina datu pārraidi starp datoru tīkliem ar atšķirīgu arhitektūru un protokoliem – lokālo tīklu un internetu. Vārtejas serveris var atdalīt iekšējo (lokālo) tīklu no ārējā (interneta) ar ugunsmūra (firewall) serveri, kurš pasargā no ārējās ielaušanās.
Proxy serveris ir starpniekserveris, kas darbojas kā starpnieks starp klienta darba stacijām un internetu. Ar starpniekservera palīdzību var nodrošināt sava tīkla aizsardzību un drošību, administrēt piekļūšanu tīklam un mainīt servisus.
Starpniekserveris, saņemot no lietotāja interneta servisa pieprasījumu (piemēram, tīmekļa lappuses), nosūta to tālāk. Ja nav norādīti kādi atlases kritēriji, starpniekserveris vispirms pārbauda savu atmiņu, vai kāds lietotājs šādu adresi jau nav pieprasījis iepriekš. Starpniekserveris darbojas arī kā informācijas uzkrājējs (cache), tas sevī saglabā lietotājam nosūtāmo no interneta saņemto informāciju. Ja no šādas adreses saņemtā informācija atmiņā nav saglabāta, starpniekserveris to pieprasa no interneta. Kad informācija ir saņemta, starpniekserveris to nosūta lietotājam. Jo vairāk lietotāju vēlas saņemt informāciju no vienām un tām pašām adresēm, jo mazāk starpniekserverim reāli jāvēršas pēc informācijas internetā. Starpniekservera atmiņas izmantošana paātrina darbu internetā.
Interneta protokols (Internet Protocol – IP) ir metode, ar kuras palīdzību dati internetā tiek pārsūtīti no viena datora uz otru. Katru datoru, kas ir pieejams internetā, sauc par resursdatoru (host). Šādam datoram ir vismaz viena IP adrese, kas ir unikāla un tādējādi atšķir to no citiem datoriem. Saņemot vai nosūtot datus, piemēram, e-pasta vēstuli, tīmekļa lappusi vai vienotā resursu vietrāža (URL) pieprasījumu, tas tiek sadalīts mazākos gabaliņos, kurus sauc par paketēm (packet). Katra šāda pakete satur gan tās sūtītāja, gan saņēmēja adresi (attēlā dators X). Jebkura pakete vispirms tiek nosūtīta uz pirmo vārtejas (gateway) datoru (attēlā – R), kurā glabājas informācija par citiem tuvākajiem interneta datoriem (A, B un C). Vārtejas dators nolasa gala adresāta adresi un sūta to tālāk internetā, līdz kāds no citiem vārtejas datoriem (D) paketi atpazīst kā piederošu tuvējam kaimiņu datoram vai domēnam. Šis vārtejas dators tad paketi nosūta tieši uz datoru ar norādīto adresi.
Interneta protokolsietver sevī TCP protokolu (Transmission Control Protocol). TCP ir savienojumu protokols, kurš glabā nepieciešamo informāciju, lai visas paketes nokļūtu pie adresāta un pēc tam tiktu atkal apvienotas pareizā secībā. TCP paketes nosaukuma daļa satur informāciju arī par izmantoto interneta servisa veidu.
TCP/IP
Visa informācijas apmaiņa internetā notiek tikai ar abu – IP un TCP – protokolu palīdzību, tāpēc ir pieņemts lietot kopēju apzīmējumu TCP/IP. Citi internetā izmantotie protokoli nereti bāzējas uz TCP/IP protokola izmantošanu.
2009.10.26. 12:39 - Artūrs (Optiskais) - Atsauces (0) - Komentāri (3)
Interneta pieslēgums ir publiski pieejama vispasaules savstarpēji saslēgtu datortīklu sistēma, kas pārsūta datus ar pakešu komutācijas palīdzību, izmantojot standartizētu Intertīkla Protokolu un daudzus citus protokolus. Tas ir veidots no tūkstošiem mazāku komerciālu, akadēmisku un valdību tīklu. Tas ietver dažādu informāciju un servisus, tādus, kā elektroniskais pasts, tiešsaites tērzēšana un cieši saistītās tīmekļa lappuses un citus Globālā tīmekļa dokumentus.
Kopš optikas tehnoloģijas parādīšanās, to uzskata par vienu no perspektīvākajiem interneta ātruma progresa pamatiem. Tehnoloģijas dārdzības dēļ sākotnēji to izmantoja tikai kā lielo tīkla maģistrāļu savienošanas posmu, kas atļāva sasniegt ātrumus desmitos gigabitu sekundē. Bet pēdējos gados arī šī tehnoloģija ir kļuvusi arvien pieejamāka individuālai lietošanai, kas ļauj palielināt būtiski atsevišķu pieslēgumu ātrumus, to stabilitāti un kvalitāti. Uz doto brīdi tiek aktīvi strādāts pie Daugavpils un šeit būs saite, lai nebūtu jāveido posts: optiskais internets Daugavpilī
Ātrgaitas interneta pieslēgums ir labākais, kas tagad Latvijā notiek. Optiskais internets ar katru dienu kļūst aizvien nozīmīgāks un pieprasījums pēc optikas staruji pieaug.
2009.10.23. 10:41 - Artūrs (Optiskais) - Atsauces (0) - Komentāri (2)
Īslaicīgs Interneta pieslēgums
Īslaicīgs Interneta pieslēgums tiek izveidots tikai uz to brīdi, kad lietotājam tas ir nepieciešams. Pie īslaicīgajiem Interneta pieslēgumiem pieskaitāma piemēram, iezvanpieeja.Vai piemēram, pieslēdzoties izmantojot mobilo telefonu. Šajā gadījumā dators nav vajadzīgs, jo visu nepieciešamo nodrošina mobilā tālruņa aparāts. Protams, tālruņa iespējas nav tik plašas kā datoram, arī ekrāns ir būtiski mazāks un nav klaviatūras, taču tā ir ideāla alternatīva, kad ir nepieciešams saņemt vai nosūtīt steidzamu e-pasta vēstuli vai apskatīt kādu Interneta mājas lapu vai vienkārši piekļūt internetam.
Pastāvīgs Interneta pieslēgums
Pastāvīgs Interneta pieslēgums
Pastāvīgs Interneta pieslēgums atšķirībā no Īslaicīga Interneta pieslēguma lietotājam nodrošina nepārtrauktu pieeju Internetam. Pastāvīgo interneta pieslēgumu var izveidot ar optiskās šķiedras līnijām, DSL pieslēgumu, radio pieslēgumu, satelīta pieslēgumu u.c. Uz doto brīdi visspopulārākais ir optiskais internets jeb optiskā interneta pieslēgums, kas ir ātrākais internets pasaulē. Arī Latvijā ir pieejams optiskais internets.
Bezvadu internets – tie ir bezvadu sakari! Daudzi lietotāji droši vien zina šādus vārdus – Wireless, Wi-Fi, WLAN, radiosakari. Tie visi attiecas uz bezvadu ierīcēm. Bezvadu tīkls veic to pašu uzdevumu, kuru veic kabeļtīkls – datoru savstarpējo datu apmaiņu ar izeju tīmeklī. Datu pārraides ātrums bezvadu tīklā sasniedz 125 Mbit/s. Ar vienu piekļuves punktu pietiek, lai nodrošinātu piekļuvi tīmeklim visiem lietotājiem 100 m rādiusā.
Bezvadu piekļuves organizēšana ļauj nodrošināt lietotāju mobilitāti, kā arī vienkāršot tīklu izveidi grūti sasniedzamās vietās, kurās nav ierīkota instalācija vai ir apgrūtināta kabeļu ievilkšana. Šādos gadījumos vienīgais iespējamais risinājums ir bezvadu tīkla ierīces. Bezvadu ierīces ļauj dažu minūšu laikā pieslēgt datoru tīmeklim. Zema cena, augsts ražīgums un vienkārša uzstādīšana – tieši šo iemeslu dēļ mājas bezvadu interneta pieslēgums ir tik populārs.
Interneta pieslēgums, kādu un kāpēc izvēlēties, galvenie kritērīji interneta pieslēguma izvēlē, interneta pieslēguma veidi, interneta pieslēguma ātrums un citi galvenie aspekti...
Pēc kādiem kritērijiem izvēlēties Interneta Pieslēgumu un kam tas vis nepieciešams uzzināsi šajā rakstā. Protams Latvijā ir daudz interneta pakalpojumu sniedzēji. Lai izvēlētos labāko un savām vajadzībām piemērotāko, ir jānovērtē vairāki aspekti:
* Interneta pieslēguma cena
* Interneta pieslēguma veids
* Interneta pieslēguma ātrums
* Interneta pieslēguma stabilitāte, pakalpojumu klāsts un citi... Interneta pieslēguma cena
Interneta pieslēgums ir tikai līdzeklis, kā piekļūt būtiskākajam - Interneta pakalpojumiem, kuru dēļ Internets ir iemantojis tādu popularitāti...
2009.10.23. 10:34 - Artūrs (Optiskais) - Atsauces (0) - Komentāri (3)