internets

Interneta straujo izaugsmi un popularitāti ir veicinājusi šā tīkla uzbūves koncepcija, kas ļauj sevī viegli integrēt citus tīklus, kā arī ērti izmantojams tīkla pakalpojumu klāsts, kurš nepārtraukti tiek papildināts.

internets ir lieliska, turklāt samērā viegli pieejama informācijas krātuve, kur var atrast informāciju par visām cilvēka dzīves sfērām. Jebkurā pasaules valstī jebkuras valsts avīžu un žurnālu numurus, kuri ievietoti internetā, var lasīt to iznākšanas dienā. Tīklā var atrast vairumtirgotājus, kuru cenas ir mazākās, sameklēt darījumu partnerus, sponsorus vai vienkārši draugus no jebkuras vietas pasaulē. Interneta tīklā var uzzināt visu par NBA vai NHL, par savu iemīļoto filmu, rokgrupu vai sportu, ieskatīties fotogrāfiju galerijā, klausīties dziesmu ierakstus utt. Internets ir arī lēts alternatīvs komunikāciju līdzeklis. Sarunāties, apmainīties ar vēstulēm, nosūtīt dokumentus, attēlus, programmas uz jebkuru pasaules vietu var dažās minūtēs. Internets nodrošina arī telefona sakarus, dod iespēju zvanīt un sarunāties ar cilvēkiem ārzemēs, nemaksājot par tālsarunām, kā arī izmantot videotelefona sakarus visā pasaulē.

Interneta pieslēgums fiziski sastāv no:

- lietotāja personālajiem datoriem ar interneta pārlūkprogrammām, kurus dēvē par klientiem (client);
- savienojumiem (connection) ar interneta pakalpojumu sniedzējiem IPS (Internet Service Provider);
- speciāliem datoriem – resursdatoriem jeb serveriem, kuros glabājas informācija;
- maršrutētājiem (routers) un komutatoriem (switches), kas virza informācijas plūsmu.

Vārtejas (gateway) serveris nodrošina datu pārraidi starp datoru tīkliem ar atšķirīgu arhitektūru un protokoliem – lokālo tīklu un internetu. Vārtejas serveris var atdalīt iekšējo (lokālo) tīklu no ārējā (interneta) ar ugunsmūra (firewall) serveri, kurš pasargā no ārējās ielaušanās.

Proxy serveris ir starpniekserveris, kas darbojas kā starpnieks starp klienta darba stacijām un internetu. Ar starpniekservera palīdzību var nodrošināt sava tīkla aizsardzību un drošību, administrēt piekļūšanu tīklam un mainīt servisus.

Starpniekserveris, saņemot no lietotāja interneta servisa pieprasījumu (piemēram, tīmekļa lappuses), nosūta to tālāk. Ja nav norādīti kādi atlases kritēriji, starpniekserveris vispirms pārbauda savu atmiņu, vai kāds lietotājs šādu adresi jau nav pieprasījis iepriekš. Starpniekserveris darbojas arī kā informācijas uzkrājējs (cache), tas sevī saglabā lietotājam nosūtāmo no interneta saņemto informāciju. Ja no šādas adreses saņemtā informācija atmiņā nav saglabāta, starpniekserveris to pieprasa no interneta. Kad informācija ir saņemta, starpniekserveris to nosūta lietotājam. Jo vairāk lietotāju vēlas saņemt informāciju no vienām un tām pašām adresēm, jo mazāk starpniekserverim reāli jāvēršas pēc informācijas internetā. Starpniekservera atmiņas izmantošana paātrina darbu internetā.

Interneta protokols (Internet Protocol – IP) ir metode, ar kuras palīdzību dati internetā tiek pārsūtīti no viena datora uz otru. Katru datoru, kas ir pieejams internetā, sauc par resursdatoru (host). Šādam datoram ir vismaz viena IP adrese, kas ir unikāla un tādējādi atšķir to no citiem datoriem. Saņemot vai nosūtot datus, piemēram, e-pasta vēstuli, tīmekļa lappusi vai vienotā resursu vietrāža (URL) pieprasījumu, tas tiek sadalīts mazākos gabaliņos, kurus sauc par paketēm (packet). Katra šāda pakete satur gan tās sūtītāja, gan saņēmēja adresi (attēlā dators X). Jebkura pakete vispirms tiek nosūtīta uz pirmo vārtejas (gateway) datoru (attēlā – R), kurā glabājas informācija par citiem tuvākajiem interneta datoriem (A, B un C). Vārtejas dators nolasa gala adresāta adresi un sūta to tālāk internetā, līdz kāds no citiem vārtejas datoriem (D) paketi atpazīst kā piederošu tuvējam kaimiņu datoram vai domēnam. Šis vārtejas dators tad paketi nosūta tieši uz datoru ar norādīto adresi.

Interneta protokolsietver sevī TCP protokolu (Transmission Control Protocol). TCP ir savienojumu protokols, kurš glabā nepieciešamo informāciju, lai visas paketes nokļūtu pie adresāta un pēc tam tiktu atkal apvienotas pareizā secībā. TCP paketes nosaukuma daļa satur informāciju arī par izmantoto interneta servisa veidu.

TCP/IP
Visa informācijas apmaiņa internetā notiek tikai ar abu – IP un TCP – protokolu palīdzību, tāpēc ir pieņemts lietot kopēju apzīmējumu TCP/IP. Citi internetā izmantotie protokoli nereti bāzējas uz TCP/IP protokola izmantošanu.

Birkas: interneta pieslēgums, internets, proxy.